Par mums

Ungurmuiža ir harmonisks 18. gadsimta koka ēku ansamblis, milzu ozolu ieskauts, kas ieņem nozīmīgu vietu Latvijas kultūras pieminekļu mantojumu vidū. To 1732. gadā cēlis barons fon Kampenhauzens kā savas dzimtas māju, un šobrīd tā ir Latvijā vienīgā baroka koka celtne. Tikpat unikāli ir 18. gs. sienu gleznojumi.

Muiža zem ozoliem un liepām – tāds ir pirmais priekšstats katram, kurš ierodas Ungurmuižā. Šī vieta šķiet brīnumainā kārtā patvērusies no likteņu vētrām. Tomēr tas nav tikai harmoniskais ainavas un būvmākslas savienojums, kas izraisa īpašas jūtas un Ungurmuižai piešķir ārkārtējības oreolu. Tā ir visam pāri lidojošā gaisotne, ko radījusi garīgā vide, kādā Ungurmuiža tapa un kādā tai bija lemts dzīvot līdz pat Pirmajam pasaules karam. Ungurmuiža būvēta, nevis lai ārišķīgi lepotos ar tās greznību, bet gan, lai muiža īpaši iekļautos apkārtējā vidē, ievērojot senas tradīcijas un praktiskumu. Tieši tas ir svarīgi ģenerālleitnantam Baltazaram fon Kampenhauzenam un viņa sievai, kad viņi sāk būvēt šo muižu.

Ungurmuižas kungu māja bija viena no pirmajām vērienīgajām baroka būvēm, kas tika uzcelta Vidzemē pēc postošā Ziemeļu kara. Ēkas arhitektūra ar tās mansarda jumtu un mezonīna izbūvi kļuva par pirmo būvparaugu, kāds atrodams Vidzemē līdz pat 18. gs. beigām. Limbažu gleznotājs Georgs Dītrihs Hinšs pārvērta mājas iekšpusi, bēniņus ieskaitot, par bezgalīgu un visaptverošu gleznojumu pasauli, kurā viss ir mērens, saskaņots un harmonisks.