Ansambļa “Sin Dudar” koncerts “Sevilja 16. gadsimtā: skaņu portrets” 

2024. gada 13. jūljā plkst. 18:30 Ungurmuižā

Ansamblis Sin Dudar

Dārta Paldiņa – balss                                                                                                           

Djego Čakons Gamezs (Diego Chacón Gámez) – vihuela

Jūlija siltajā vakarā senās mūzikas ansamblis “Sin Dudar” no Latvijas/Spānijas piedāvā klausītājiem koncertprogrammu “Sevilja 16. gadsimtā: skaņu portrets”.

Ansambļa “Sin Dudar” sastāvā ir divi mūziķi – latviešu dziedātāja Dārta Paldiņa un spāņu lautists Djego Čakons Gamezs (Diego Chacón Gámez), kas abi uzsāka kopīgu muzicēšanu, studējot seno mūziku Šveicē, Bāzeles Mūzikas augstskolā Schola Cantorum Basiliensis. Ansamblis pēc pirmavotiem iestudē 16. gadsimta spāņu mūzikas skaņdarbus, kas rakstīti laikmetam raksturīgajam instrumentam vihuelai un balsij. Šī ir reta iespēja šo mūziku dzirdēt Latvijā, šīs vasaras nogalē abi mūziķi ar šo programmu koncertēs arī Utrehtas Senās mūzikas festivālā. 

Dārta Paldiņa nāk no Rīgas muzikālās tradīcijas un izglītības, un pēc Rīgas Doma kora skolas un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Dārta seno mūziku studējusi arī Francijā, Lionā un šobrīd Šveicē. Djego dzimtene ir Spānija, un jau gandrīz dekādi viņš dzīvo, studē un strādā Vācijā un Šveicē, koncertējot ar mūzikas kolektīviem Akademie für Alte Musik Berlin, Europäisches Hanse-Ensemble, Ensemble Kontraste.

Koncerta programma “Sevilja 16. gadsimtā: skaņu portrets” ir laicīga satura, iekļaujot dziesmas par mīlestību un renesanses laikmeta estētikā izteiktām dvēseles sajūtām, un instrumentālus skaņdarbus vihuelai no 16. gadsimta ietekmīgās Spānijas Impērijas pilsētas Seviljas kompozīciju krājumiem. Koncerta atmosfēra pieskaņota brīvam vasaras vakaram, kurā spāņu renesanses mūzika tiks papildināta ar nelieliem stāstījumiem par laikmeta estētiku, īpašo instrumentu, kontekstu. 16. gadsimts, Zelta laikmeta (Siglo de Oro) sākums Spānijā ir spilgts uzplaukuma periods gan politiski, teritoriāli un finansiāli, gan mākslā un literatūrā. Bagātās ostas pilsētas Seviljas galmos skanēja komponistu Alonso Mudarras un Migela de Fuenlana skaņdarbi, ko dzirdēsim arī šī koncerta programmā. 

Koncertu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Biedrība Vox Iubilantis, Ungurmuiža. 

Ieeja 10 eur. Biļetes šeit: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/141444

Koncertprogramma “Pēkšņi liekas, ka jāraksta dzejoļi”

16. augustā plkst. 20:00 Ungurmuižā.

Izpilda: Dziesminieks, mūziķis Renārs Veličko & akustiskās mūzikas duets: Nora Urbāne un Mārtiņš Pūcītis

Programmas ilgums: 1h 10

Mūziķis, dziesmu autors Renārs Veličko kopā ar akustiskās mūzikas duetu – Noru Urbāni un Mārtiņu Pūcīti sagatavojuši īpašu koncertprogrammu “Pēkšņi liekas, ka jāraksta dzejoļi”. Koncertprogramma ir kā saruna ar dzejnieku Imantu Ziedoni caur viņa dzeju, kas ietērpta Renāra Veličko un fonda “Viegli” mūziķu sakomponētajā mūzikā, kā arī tā ir iepazīšanās ar jauno, mūsdienu un citu dzejnieku daiļradi caur Renāra autordziesmām.

Visus trīs koncerta dalībniekus vieno dzejnieka Imanta Ziedoņa daiļrade, kas izskan šajā koncerta programmā. Renārs Veličko ir sakomponējis mūziku Ziedoņa radītiem tekstiem, un viens no tiem ir dzejolis “Pēkšņi liekas, ka jāraksta dzejoļi”, no kā arī dzimis koncerta nosaukums. Savukārt Nora un Mārtiņš ir iemīļojuši fonda “Viegli” radītās dziesmas, kurās goda vieta ir Imanta Ziedoņa dzejai. Koncertā ir iespēja dzirdēt tādas fonda “Viegli” radītās dziesmas kā “Lakstīgalas”, “Nekā jau nepietrūkst”, “Kaijiņa”, “Nepārtraukti, nenorimti” , “Arī saule netiek atpakaļ” un citas.  Tāpat koncertā izskanēs Renāra Veličko autordziesmas no viņa izdotā albuma “#1” un citas.

Jāatzīmē, ka 2023.gads bija tautā mīlētā dzejnieka Imanta Ziedoņa 90. jubilejas gads.

Renārs Veličko ar mūziku nodarbojas jau apmēram 19 gadu un ir muzicējis vairākās dažāda žanra grupās – “Emfāze”, “8. marts”, “Rudolf & Red Nosers”, “Kasetes”, kā arī vēl šobrīd ir grupas “Ballīšu Orķestris” muzikālajā sastāvā. Paralēli populārajai mūzikai darbojas arī akadēmiskajā mūzikā. Kopš 2014. gada strādā pie savu dziesmu ierakstiem. Labprāt eksperimentē un apgūst dažādu instrumentu spēli, kā arī raksta mūziku ar latviešu dzejnieku tekstiem, sadarbojoties arī ar Kocēnu novadā dzīvojošiem dzejniekiem.

Nora Urbāne & Mārtiņš Pūcītis / balss, ģitāra

Akustiskās mūzikas duets, kura repertuāra pūrā ir skaistas ārzemju un latviešu mūzikas pērles. Vistuvākais ir “dziesminieku žanrs”, kurā instrumentālais pavadījums parasti ir atturīgs, ļaujot dominēt dziedājumam un nenomācot tekstu, kura vēstījums ir priekšnesuma būtiskākā sastāvdaļa. 

Ikdienā katrs darbojas dažādos muzikālos projektos, muzikālās apvienībās, bet visbiežāk kā kopduets muzicē kāzās, svinībās un citos īpašos notikumos. Mārtiņš Pūcītis zināms arī kā rokgrupas “Quickstrike” ģitārists.

 “Pasaulē ir ļoti daudz skaistas mūzikas un mēs labprāt jums to parādīsim” – tā Nora.

Ieeja 15 eur. Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/141395

Mūzika vasara vakaram!

11. augustā plkst. 17:00 Ungurmuižā.

Programma:
K. M. Vēbers “Grand duo concertante” (15 min)
Raivis Misjuns – skaņdarbs klarnetei un klavierēm speciāli pasūtīts priekš šī ansambļa. Šobrīd
vēl tapšanas procesā, tiks pabeigts līdz 30. jūnijam. (līdz 10 min)
D. Lovrelio Fantāzija par Dž. Verdi operas “Traviata” tēmām. (10 min)
F. Mendelsons “Dziesmas bez vārdiem”, Op. 30, Nr. 6 (5 min)
Raivis Misjuns “Sweeping memories” (8 min)
F. Mendelsons “Dziesmas bez vārdiem”, Op. 85, Nr. 4 (3 min)
J. Brāmss “Piecas dziesmas”, Nr. 1 “Wie melodien zieht es mir” (3 min)

Mūziķu biogrāfijas:
Evelīna Jēkabsone (20)
Klaviermūzikas ceļš aizsācies jau no 5 gadu vecuma, uzsākot mācības savā dzimtajā
pilsētā Jūrmalā – Jūrmalas mūzikas vidusskolā. Vēlāk mācījusies Emīla Dārziņa mūzikas
vidusskolā, pedagoģes Ilzes Treijas klasē, kuru ar izcilību absolvējusi 2022.gadā. Šobrīd
Evelīna studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, docenta Andreja Osokina klavieru
klasē, docenta Mārtiņa Zilberta koncertmeistaru klasē un asociētās profesores Hertas
Hansenas kameransambļu klasē.
Evelīna kā soliste 2022. gada vasarā ir piedalījusies koncertā “Jūrmalas festivāls.
Dzimuši Latvijā” Dzintaru koncertzālē, uzstājoties solo ar orķestri un duetā kopā ar čellisti
Margaritu Balanas, pie diriģenta pults – Ainārs Rubiķis.

  1. gadā uzstājusies Latvijas Republikas proklamēšanas 103.gadadienai veltītā
    svētku koncertā “Mēs esam tev līdzās” kopā ar Latvijas Nacionālā teātra aktieri Raimondu
    Celmu. Translācija LTV1 ēterā no Rīgas pils.
  2. gadā uzstājusies Ministru Kabineta balvas pasniegšanas ceremonijā, kopā ar
    aktieri Raimondu Celmu un čellisti Ernu Daugavieti.
    No 2022.gada Latvijas Nacionālā Simfoniskā orķestra sastāvā spēlē klavieres, čelestu,
    klavesīnu. Ar šo orķestri devās koncerttūrē uz Franciju. Regulāri spēlē kamerorķestra
    “Sinfonietta Rīga” sastāvā.

Evelīna ir guvusi pieredzi un zināšanas pie vairākiem pasaulē izciliem profesoriem un
pianistiem: pianista Francesco Attesti meistarklasēs Itālijā 2018. gadā, profesores Indres
Baikštītes kameransambļu meistarklasēs Rīgā 2022. gadā, Bernes mākslas universitātes
profesores Tatjanas Korsunskayas meistarklasēs Rīgā 2022. gadā un pianista Zbigņevas
Ibelgauptas meistraklasēs 2023. gadā.
Evelīna Jēkabsone ir vairāku starptautisko konkursu laureāte un uzvarētāja:
2.vieta XII Starptautiskajā Nikolaja Rubinšteina pianistu konkursā Parīzē (2024)
3.vieta VI Starptautiskajā pianistu konkursā “Jaunais virtuozs” (2015)
Grand Prix V Starptautiskajā Leona Povilaiša jauno pianistu konkursā Lietuvā (2017)
3.vieta Starptautiskajā klasiskās mūzikas konkursā “Kaunas – Sonorum” (2017)
2.vieta III Starptautiskajā Jauno koncertmeistaru konkursā (2019)
2.vieta “Visas Latvijas jauno talantu konkurss par Teodora Reitera balvu” (2020)
1.vieta “Royal Sound Music Competition” online, Kanāda, Monreāla. (2022)
2.vieta “Studentu Labākais kameransamblis” (2023)

Artūrs Perts (25)

Artūrs Perts (1999) ir latviešu klarnetists, kurš šobrīd studē maģistru Colburn School
(Losandželosā) profesora Jehudas Gilada /Yehuda Gilad/ klarnetes klasē. Bakalura grādu
Artūrs ieguva Norvēģijas mūzikas akadēmijā (Oslo) profesora Bjorna Nīmaņa /Björn Nyman/
vadībā.
Artūrs ir uzstājies kā solists ar Ruses filharmonisko orķestri un Liepājas simfonisko
orķestri, kā arī bieži tiek aicināts kā viesmūziķis Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī,
Liepājas simfoniskajā orķestrī un kamerorķestrī “Sinfonietta Riga”.

  1. gada vasarā Artūrs tika uzaicināts prestižā Eiropas Savienības jauniešu orķestra
    sastāvā un devās ar orķestri tūrē pa Eiropu diriģentu Džanandrea Nosedas /Gianandrea
    Noseda/ un Gustavo Himeno /Gustavo Gimeno/ vadībā, uzstājoties Berlīnes Konserthaus,
    Varšavas Nacionālajā filharmonijā un Concertgebouw Amsterdamā.
    Artūrs sāka apgūt klarneti 2007. gadā pie skolotāja Gunāra Kļaviņa Emīla Dārziņa
    mūzikas skolā Rīgā. Ar mīlestību pret jēgpilnu un aizrautīgu mūzikas izpildījumu, Artūrs jau
    no agras bērnības ir mērķtiecīgi gājis uz sava sapņa realizēšanu – kļūt par augstas klases
    profesionālu klarnetistu, uzstājoties solo, kameransambļu un orķestra sastāvos.

Ieeja 10 eur. Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/141383

6.jūlijā Ungurmuižā plkst. 18:00 māsu- Lienes Liepiņas un Ilvitas Didrihsones izstāžu atklāšana.

Liene Liepiņa “Prieka kolekcionārs”

Ilvita Didrihsone “Ceļojums uz laimīgo zemi”
“CEĻOJUMS UZ LAIMĪGO ZEMI” man vijas cauri visai dzīvei…
Meklēju taciņas, pavedienus, ceļazīmes.
Vai tā ir kāda konkrēta vieta vai arī esības stāvoklis?
Dažbrīd liekas, ka laimīgā zeme ir tālu un nesasniedzama, bet brīžiem to sajūtu visur ap sevi un sevī. Tad izzūd robežas starp pasaulēm…
Ir vietas, notiek notikumi, cilvēki, dzīvnieki, putni, fejas un atklāsmes, kas šo laimes sajūtu spēcīgi pastiprina un tie dzīves brīži ir mans zelts. 

LIENE LIEPIŅA
“PRIEKA KOLEKCIONĀRS” meklē un kopā vāc dzīves skaistos un saulainos brīžus. Kolekcionārs atrod tos kā mirdzošus dārgakmeņus. Lasa tos pludmales smiltīs, staigājot gar Vidusjūru vai Indijas okeānu. Ārtkārtīgi interesanti eksemplāri atrodas Parīzes antikvārajos tirdziņos, noslēpumainajās Eiropas vecpilsētu ieliņās un seno ēku mūros. Zaļš, krāsains un smaržīgs prieks mīt Bali džungļos, mērkaķīšu cilvēcīgumā, piemājas dārzā un putnu dziesmās…

Tās visas ir dzīves iedvesmas, kas pārtop gleznās. Gleznu valoda ir viņu saruna ar dzīvi…
Ilvita un Liene. Mākslinieces. Māsas. Divas radniecīgas Dvēseles, kas tuvu blakus iet savu dzīves ceļu.
Gandrīz vienā laikā beigušas Latvijas mākslas akadēmiju. Kopš 2006. gada piedalās grupu izstādēs un rīko personālizstādes. Gleznas atradušas mīlošas sirdis un mājas gan Latvijā, gan citur plašakā pasaulē.

6.jūlijā Ungurmuižā plkst. 18:00 māsu- Lienes Liepiņas un Ilvitas Didrihsones izstāžu atklāšana.

Liene Liepiņa “Prieka kolekcionārs”

Ilvita Didrihsone “Ceļojums uz laimīgo zemi”

ILVITA DIDRIHSONE
“CEĻOJUMS UZ LAIMĪGO ZEMI” man vijas cauri visai dzīvei…
Meklēju taciņas, pavedienus, ceļazīmes.
Vai tā ir kāda konkrēta vieta vai arī esības stāvoklis?
Dažbrīd liekas, ka laimīgā zeme ir tālu un nesasniedzama, bet brīžiem to sajūtu visur ap sevi un sevī. Tad izzūd robežas starp pasaulēm…
Ir vietas, notiek notikumi, cilvēki, dzīvnieki, putni, fejas un atklāsmes, kas šo laimes sajūtu spēcīgi pastiprina un tie dzīves brīži ir mans zelts. 

LIENE LIEPIŅA
“PRIEKA KOLEKCIONĀRS” meklē un kopā vāc dzīves skaistos un saulainos brīžus. Kolekcionārs atrod tos kā mirdzošus dārgakmeņus. Lasa tos pludmales smiltīs, staigājot gar Vidusjūru vai Indijas okeānu. Ārtkārtīgi interesanti eksemplāri atrodas Parīzes antikvārajos tirdziņos, noslēpumainajās Eiropas vecpilsētu ieliņās un seno ēku mūros. Zaļš, krāsains un smaržīgs prieks mīt Bali džungļos, mērkaķīšu cilvēcīgumā, piemājas dārzā un putnu dziesmās…

Tās visas ir dzīves iedvesmas, kas pārtop gleznās. Gleznu valoda ir viņu saruna ar dzīvi…
Ilvita un Liene. Mākslinieces. Māsas. Divas radniecīgas Dvēseles, kas tuvu blakus iet savu dzīves ceļu.
Gandrīz vienā laikā beigušas Latvijas mākslas akadēmiju. Kopš 2006. gada piedalās grupu izstādēs un rīko personālizstādes. Gleznas atradušas mīlošas sirdis un mājas gan Latvijā, gan citur plašakā pasaulē.

Ungurmuižas pasākumi vasarā 2024

Raimonda Macata kvinteta koncertprogramma “Daina” Ungurmuižas parkā 29.jūnijā plkst. 19.00

Elegance, melodiskums un niansētas emocijas – komponists Raimonds Macats savā kvintetā apvienojis pieredzējušus ritmiskās mūzikas profesionāļus – Kārli Vanagu, Juri Kristonu, Oskaru Sproģi un Arti Orubu. Kvinteta albums “Raimonds Macats 5tets” ir godalgots ar “Zelta Mikrofonu”, bet koncertos programma tiek papildināta ar jauniem skaņdarbiem un improvizāciju, dodot iespēju atklāt katra mūziķa īpašo muzikālo rokrakstu. Ansambļa dalībnieku spilgtā vienotā muzikālā valoda, vitālā, pozitīvām emocijām piesātinātā saspēle, neatstāj klausītāju vienaldzīgu. Programmā ir iekļauta atsauce uz mutes ermoņikas spēles dižgariem, līdzās Raimonda Macata kompozīcijām tiks atskaņoti skaņdarbi no Tūtsa Tīlemaņa un Stīvija Vondera repertuāra, godinot šo mūziķu talantu un devumu mutes ermoņiku spēles attīstībā.

Biļetes BIĻEŠU PARADĪZES kasēs.

Pasākums notiek ar VKKF finansiālu atbalstu.

Raimonds Macats ir mācījies čellu Latvijas Mūzikas akadēmijā un vairākkārt bijis starptautisku konkursu laureāts. Savulaik spēlējis taustiņinstrumentus tādās grupās kā “Sīpoli”, “Inversija”, “Odis”. 1991.gadā Macats kopā ar grupu “Odis” koncertēja ASV un piedalījās Ramsey Lewis muzikālajā programmā “Black Entertainment Television” Vašingtonā. Koncertējis Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Monaco, Izraēlā, Vācijā, ASV un Krievijā. Kopš 1993.gada viņš ir bijis Laimas Vaikules šova grupas muzikālais direktors. R.Macats regulāri spēlē arī Raimonda Paula rīkotajos pasākumos.

Raimonds Macats ir bijis vairāk kā 15 albumu aranžētājs un producents, ieskaitot Raimonda Paula, Imanta Kalniņa un Laimas Vaikules projektus. Jāatzīmē, ka Macats ir arī vienīgais mūziķis Latvijā, kurš profesionāli spēlē mutes ermoņikas. 2000.gadā Raimonds nodibina mūsdienu džeza kvintetu “R.M.B.” Šobrīd viņš strādā ar pazīstamajiem igauņu mūziķiem Villu Veski un Tiit Kalluste. Tāpat Raimonds muzicē projektos “18strings”, ”Una Noche” u.c.

Saksofonists Kārlis Vanags ir Latvijas Radio Bigbenda mākslinieciskais vadītājs. Taustiņinstrumentālists Juris Kristons uzstājas kopā ar Igo, Ievu Kerēvicu, “Turaidas Roze”  un citiem populārās un džeza mūzikas projektiem. Basģitārists Oskars Sproģis ir arī Jāņa Stībeļa grupas dalībnieks, bet Artis Orubs ir viens no Latvijas pieprasītākajiem bundziniekiem, kurš spēlē Latvijas Radio bigbendā un daudzos citos džeza, folkmūzikas, pasaules, rokmūzikas projektos.

1.       Raimonds Macats – I Love 3/4 (6:00)

2.       Raimonds Macats – This Is The World (6:00)

3.       Raimonds Macats – Jazz Waltz (5:00)

4.       Raimonds Macats – Rāmi (pirmatskaņojums) (6:30)

5.       Raimonds Macats – Mr. Sharp (6:00)

6.       Raimonds Macats – Jesus Blood (4:30)

7.       Raimonds Macats – Morning Song (5:00)

8.       Raimonds Macats – Daina (4:30)

9.       Raimonds Macats – Late Night Trane (5:30)

10.     Toots Thielemans – For My Lady (6:00)

11.      Ivan Lins – Velas (5:00)

12.     Stevie Wonder – It’s More Than You (3:30)

13.     L.T.Dz. – Pūt vējiņi (6:30)

14.     Stevie Wonder – Lately (4:00)

Raimonds Macats (taustiņinstrumenti, mutes ermoņikas)

Kārlis Vanags (saksofoni, EWI)

Juris Kristons (taustiņinstrumenti)

Oskars Sproģis (basģitāra)

Artis Orubs (sitaminstrumenti)

6. jūlijā plkst. 16:00 Ungurmuižā

Jaunā Andreja Osokina koncertprogramma ir kā mīlestības duets starp diviem izciliem komponistiem – Robertu un Klāru Šūmaņiem. Tajā iekļauti pasaulē plaši zināmi Šūmaņa skaņdarbi – “Fantāzija”, “Arabeska”, “Trīs romances op. 28”, “Bērnu ainas”, “Traumerei” (“Sapņojums”) un daudzi citi, kas tika komponēti kā mīlestības vēstules topošajai sievai Klārai Vīkai, kad abiem tika liegts precēties un viņi bija spiesti dzīvot šķirti. Koncerta noslēgumā skanēs arī Klāras, nu jau kā Roberta Šūmaņa sievas skaņdarbi, kas būs kā viņas atbildes uz mīļotā vēstulēm. 

Šī programma ir romantiski virtuoza, krāšņa un aizraujoša, ģimenes un mīlestības tēmai veltīta. To bagātina Andreja Osokina stāsti par abiem komponistiem un viņu radīto mūziku. 

Šī ir jau ceturtā Andreja Osokina koncertprogramma, kas veltīta izciliem komponistiem, šoreiz Robertam Šūmanim – vienam no noslēpumainākajiem romantisma laika komponistiem, kurš pirmais sāka radīt mūziku kā savas dvēseles dienasgrāmatu. Šūmaņa mūzikā ir unikāls naivuma, trausluma, kā arī brāzmainas enerģijas un augstsirdības savienojums, kā arī tai piemīt ārkārtīgi liels emocionāls siltums un empātija. Turklāt viņš ir izcils nevainojamu melodiju izgudrotājs, kas spilgti atklāsies koncertā.

20 EUR pieaugušajiem

15 EUR pensionāriem, uzrādot apliecību

Biļetes ŠEIT vai “Biļešu Paradīzes” kasēs

Apceļosim Latvijas pilis un muižas!

Latvijas puļu un muižu izzināšana ir kā ceļojums vairāku gadsimtu garumā, sniedzot iespēju iepazīt mūsu kultūras mantojumu, izdzīvot vēsturiskus notikumus un atklāt arhitektūru un māksu daudzveidību.

Latvijas Piļu un muižu asociācija arī šogad aicina piedalīties akcijā “Apceļosim Latvijas pilis un muižas 2024” un no 1. jūnija līdz 26. oktobrim doties iepazīt 63 kultūrvēsturiskos objektus visā Latvijā, arī Ungurmuižu . Accijns laikā ceļotājiem ir iespēja krāt zīmogu burtus, kurus var saņemt vai atrast katrā no 63 objektiem. Aktīvākie ceļotāji, kas no sakrātajiem burtiem būs atminējuši vārdus un sakrājuši vismaz 10 brutos, būs iespēja piedalīties balvu izlozē.

Vairāk informāciju meklē: www.pilis.lv vai Facebook kontā: Latvijas piļu un muižu asociācija

Ingrīda Rutka studējusi Latvijas Mākslas Akadēmijā Maģistra programmā Vizuālās mākslas
Tekstilmākslas apakšnozarē, kur ieguvusi Mağistra grādu Mākslā. Studiju ietvaros ir
piedalījusies Erasmus+ mūžizglītības programmā Itālijā, Lečes mākslas akadēmijā –
Accademia di belle Arti di Lecce, kur padziļināja zināšanas Glezniecībā, Fotogrāfijas mākslā,
Dekoratīvajā apdarē un Grafikā. Jau vairāk kā 10 gadus darbojos kā interjera tekstila
dizainere, šobrīd vada savu Interjera tekstila dizaina studiju Loooklins.
Kopš 2016.gada aktīva dalība izstādēs, mākslas konkursos un starptautiskās mākslas bienālēs
Austrālijā un Beļģijā, kā arī ir sarīkotas vairākas personālizstādes Ungurmuižā, Jelgavā un
Apē.
Kopš 2018. gada Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre.
Dalība vairākos Mūsdienu kultūras forumos ”Baltā nakts” ar gaismas, skaņas, instalāciju
objektiem.
Darbojas ar dažādām mākslas izteiksmes formām un materiāliem, gleznošanas tehnikām,
fotogrāfiju, video, šķiedru objektiem, performanču un instalāciju mākslu.
Paralēli vada individuālas mākslas radošās darbnīcas.
Autori vienmēr ir valdzinājuši jauni materiāli, faktūra un krāsu iespēju maģiskums,
neordinārais skatījums uz lietām. Māksla ir bezgalīga, – tā saka māksliniece!

Izstāde sastāv no divām daļām, otrajā – darbu cikls ES NEGATĪVĀ

Tehnika: Fotogrāfija, Digitālā druka, audekls. 2024.gads.

Pašbildes uzņemšana ļauj indivīdiem kontrolēt, kā viņi sevi parāda pasaulei, izvēloties labāko leņķi, apgaismojumu un filtrus, lai uzlabotu savu izskatu.  Pašbildes var kalpot arī kā sevis stiprināšanas veids, ļaujot cilvēkiem tiešsaistes sekotājiem parādīt savu pārliecību, skaistumu un unikālo personību.  Pieaugot ietekmētāju kultūrai un spiedienam saglabāt tiešsaistes personību, pašbildes ir kļuvušas par spēcīgu pašzīmola veidošanas un mārketinga rīku.  Daudzi ietekmētāji un slavenības rūpīgi veido savus pašbildes, lai piesaistītu sekotājus, reklamētu produktus un kļūtu par sociālo mediju personībām.  Pašbildes evolūcija ir arī izraisījusi diskusijas par narcisismu, apsēstību ar sevi un sociālo mediju ietekmi uz garīgo veselību.  Lai gan daži apgalvo, ka selfiji veicina pašmīlestību un ķermeņa pozitivitāti, citi brīdina par briesmām, meklējot apstiprinājumu un salīdzinot sevi ar nereāliem skaistuma standartiem tiešsaistē.

Secinājums: Pašbilde neapšaubāmi ir mainījusi veidu, kā mēs digitālajā laikmetā dokumentējam savu dzīvi, izpaužam sevi un mijiedarbojamies ar citiem.  Neatkarīgi no tā, vai jums tas patīk vai nepatīk, pašbildes ir palikušas kā kultūras parādība, kas atspoguļo mūsu sabiedrības apsēstību ar paštēlu un digitālām iespējām.  Tehnoloģijai turpinot attīstīties un attīstoties sociālajiem medijiem, būs aizraujoši redzēt, kā pašbildes turpmākajos gados attīstīsies un veidos mūsu tiešsaistes identitāti.

Pašbildes uzņemšana ļauj indivīdiem kontrolēt, kā viņi sevi parāda pasaulei, izvēloties labāko leņķi, apgaismojumu un filtrus, lai uzlabotu savu izskatu.  Pašbildes var kalpot arī kā sevis stiprināšanas veids. 

Eiropas kultūras mantojuma dienas 2023

Vai zināji, ka Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības sistēmai 100 gadi? No 8. līdz 10. septembrim tiekamies Europas kultūras mantojuma dienās Ungurmuižā! 9. septembrī aicinām viesus doties ekskursijās gida pavadībā bez maksas plkst. 11:00; 13:00 un 15:00.

Pētniecības darbi Ungurmuižā

Ungurmuiža tiek pētīta no visām pusēm, modernas tehnoloģijas palīdz izprast unikālās vietas vēsturi.

Greifsvaldes Universitātes Baltijas jūras reģiona muižu pētniecības centrs veic izpētes darbus trīs muižās un pilīs Latvijā – Ungurmuižā, Rundāles pils dārzā un Zlēku muižā.

Greifsvaldes universitātes pētniecības projekts ir veltīts muižu ēku izpētei, kas tapušas pēc viduslaiku beigām, kopš 1500. gada. Baltijas jūras reģiona unikālajā kultūrainavā šīs ēkas joprojām ieņem ļoti

nozīmīgu vietu. Lielā skaitā tās atrodamas desmit valstīs, precīzāk, daļā no Vācijas, Polijā, tādos Krievijas* apgabalos kā Kaļiņingrada, Ingermanlande un Karēlija, tāpat Baltijas valstīs Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, kā arī Somijā, Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā.

Lai gan arhitektūras vēsturnieki Baltijas jūras reģiona muižas jau uztver kā kopumu ar specifiskām vienojošām iezīmēm, izpratne un apziņa par kopēju kultūrvēsturisku ainavu minēto kaimiņvalstu muižu pārvaldīšanā vēl tikai pakāpeniski veidojas. Patiesībā šo kompleksu veidolā skaidri identificējamas kā saturiskas, tā formālas saiknes un eiropeiskas starpkultūru ietekmes. Projekta vadošā organizācija ir Greifsvaldes Universitāte, un to vienādās daļās finansē Zinātnes, kultūras, federālo un Eiropas lietu ministrija Mēklenburgas-Priekšpomerānijā un Federālās valdības komisārs kultūras un mediju jautājumos. Trīs gadus ilgajā finansēšanas posmā pētījumu fokusā būs rūpīgi atlasīti 18. gadsimta objekti, kas liecina par muižu un to ēku ziedu laikiem Baltijas jūras reģionā. Objekti atrodas teritorijā, kurā ietilpst daļa no Vācijas, Polija, Baltijas valstis Lietuva, Latvija un Igaunijas, kā arī Somija, Zviedrija, Dānija un Norvēģija.

Dažādu muižu celtniecībā un interjeru veidošanā iesaistīto arhitektu un mākslinieku sadarbības tīkli ir tikai viens no nosaukto starpkultūru saikņu piemēriem. Pagaidām trūkst salīdzinošu pētījumu par ainavu mākslu un muižu ēkām kā teritoriālās vēstures daļu, kas balstītos kopējā datubāzē. Tādēļ šis projekts ir uzskatāms par pilotprojektu visos aspektos. Finansēšanas laikā projekta ietvaros tiks izveidota mūsdienu zinātnes standartiem un jaunākajām tehnoloģijām atbilstoša pētniecības vide. Lai šo mērķi sasniegtu, tiks izmantotas dažādas metodes un tehnoloģiskie procesi, kas komandai palīdzēs izpētīt ne tikai mākslas vēstures jautājumus. Papildus pilnībā neskartām muižas ēkām pētījumos iekļauti arī atsevišķi drupu stāvoklī esoši objekti. Līdzās rezultātiem, kas iegūti ar attēlveides metodēm, plānots apkopot visus pieejamos dokumentus, arhīvu ierakstus, plānus un mutvārdu vēstures datus par izvēlētajām ēkām un īpašumiem. Strukturēta datu apkopošana notiek vidē, kuras pamatā ir dažādi MediaWiki paplašinājumi. Šāds risinājums ļaus projektā izmantot iecienītas bezmaksas lietojumprogrammas, kurās balstās arī Wikidata. Vienlaikus tiek veidotas papildinātas atlasīto objektu datu kopas FAIR principu izpratnē.

Projekta īstenošanas laikā būs iespējams veikt datu pieprasījumus un integrēt tos savās sistēmās. Turklāt būs iespējams nodrošināt pagaidu piekļuvi ārējiem lietotājiem, lai viņi veidotu savas datu kopas vai papildinātu esošās datu kopas sabiedriskās zinātnes izpratnē. Tādā veidā projekta dalībnieki vēlas sniegt savu ieguldījumu visaptverošajā idejā par saistītiem brīvas pieejas datiem zinātnē un humanitārajās zinātnēs.

* Piezīme: Ņemot vērā kara agresiju Ukrainā, ir pārtraukta visu veidu sadarbība ar Krieviju.

Trīs gadu perioda mērķis:

• datu apkopošana par visām muižām Baltijas jūras reģionā kopumā un detalizēta dokumentācija par

aptuveni 20 izvēlētiem atsauces objektiem

• rezultātu prezentēšana, izmantojot lietotājam draudzīgu tīmekļa vietni

• pastāvīga jaunu rezultātu prezentēšana konferencēs, semināros un izstādēs

• piemērotu pēcāk izmantošanas koncepciju un lietotņu identificēšana (lietotnes, papildinātā realitāte)

• projekta pievienošana jau esošām un izveidotām pētniecības iniciatīvām Baltijas jūras reģionā, lai

veidotu ilgtspējīgu sadarbības tīklu

• iespējamu turpmāko, no šī projekta izrietošo projektu un pētniecības projektu potenciāla izpēte

Tīmekļa vietne: https://cdfi.uni-greifswald.de/…/research-centre-for… sea-region/

Lai vāktu datus, tiks veiktas arheoloģiskās izpētes Zlēku muižā un Ungurmuižā. Papildus pieprasītas

Rundāles pils dārza zonas. Kā profesionālas mērīšanas metodes piedāvāti zemes penetrācijas radaru,

magnētiskās izpētes, dronu lidojumus un lāzerskenēšanas metodes.

Projekta partneri: tālizpētes un ģeoinformācijas apstrādē Vīnes Arheoloģijas zinātnes institūts un “Geosphere Austria”.

Neviena no mērīšanas metodēm nav invazīva, tās neietekmē objektu stāvokli un tiks veiktas par projekta

finansiālajiem līdzekļiem.

Tīmekļa vietnes:

https://vias.univie.ac.at/en/mission/

https://www.geosphere.at/

#Ungurmuiža#Ungurmuiza#TurismsCesis#Cēsis#TurismsPargauja#Rundale#Rundalespils#ResearchCentreforManorsintheBaltic#VisitCesis

(aprīlis, 2023)

Restaurācijas darbi Ungurmuižā turpinās

2022./2023.gada mijā Ungurmuižā tika pabeigts vēl viens ievērības cienīgs restaurācijas projekts – sienas gleznojums “Aina ar ganu”.

Ungurmuižā fragmentāri saglabājusies unikāla 18.gadsimta koka apbūves sienu glezniecība, kuras autors ir G.D. Hinšs. Gleznojumi šobrīd eksponēti dažādā tehniskā stāvoklī, ar VKKF atbalstu veikti nozīmīgi restaurācijas darbi vairākās telpās. Pēc 1762.g. pārbūves, muižas gleznojumu autors Hinšs atjaunojis krāsojumus “Viesu kambarī”. Muižas īpašnieku pēcteča Hansa fon Kampenhauzena (1903.-1989.) atmiņās uzsvērta šī telpa un gleznojums. Tas pelna īpašu uzmanību, taču līdz šim palicis novārtā. Sienu sedz pārkrāsojuma un noņemtā apmetuma netīrumu slānis, kas liedz pilnībā saskatīt unikālo gleznojumu. Restauratore Natālija Jātniece uzsver šī fragmenta unikalitāti, grafisko, bet tajā pašā laikā ļoti telpisko gleznojumu, kas liecina par G.D.Hinša spēju daudzveidību.

Katalogā “Muiža zem ozoliem. Ungurmuižas kungu mājas interjers”(aut. I. Lancmanis, I. Lancmane) teikts: “Gleznojums krasi atšķiras no pārējām baroka stilā veidotajām dekorācijām muižā. Sienu plaknes krāsotas liepu lapu zaļumā un dalītas vertikālos panno laukumos, ko ietver iluzoras profilu apmales un plastiskas ziedu grupas. Skicējošā manierē laukumos iegleznotas pastorālas ainas ar ganiem un dārzniecēm, suņiem, aitām un stārķiem. Viss gleznojums ir monohroms, izpildīts grizaja paņēmienā zaļā kolorītā, vienīgi 3cm platas zeltītas joslas starp panno laukumiem iezīmē vertikālu dalījumu “tapešu” slejās. Līdz mūsu dienām vecajās vietās saglabājušies tikai daži apgleznotie sienu posmi, citi kā kokmateriāls pārceļojuši uz blakustelpu sienām. Šis gleznojums paliktu neatpazīts kā Hinša darbs, ja neatrastos daži seni foto uzņēmumi ar podiņu krāsns atliekām, kuras apgleznojis minētais autors, un kura gleznotie motīvi un tehnika redzami “viesu kambarī”.

Restaurējot Ungurmuižas unikālos sienu gleznojumus, mūsu pamatmērķis ir saglabāt ļoti vērtīgu 18.gadsimta kultūrvēsturisko koka muižas būvniecības piemēru, kam Latvijā nav analogu, veicinot tā prestižu un kultūrvēsturisko pārmantošanu nākamajām paaudzēm. Gleznojumi šobrīd eksponēti dažādā tehniskā stāvoklī (fragmentāri atsegti no vēlāku laika periodu uzslāņojumiem – 19.gs. apmetuma kārtas izveides virs apgleznotajiem baļķiem, 20.gs. 50-jos gados pārvietotie apgleznotie starpsienu posmi). 2000.-2002.gdemontēti, apgleznotie guļbaļķu elementi pārvietoti sākotnējās vietās, atkal komplektējot vēsturisko sienu gleznojumu kompozīcijas. Apmeklētājus piesaista gleznojumi, uzdodot jautājumus par restaurācijas procesu.

Restaurācijas darbu vadītāja ir restauratore, stājglezniecības meistars, monumentālās glezniecības speciālists Natālija Jātniece, restauratore ar daudzu gadu darba pieredzi un garantētu darbu izpildes kvalitāti. Otrs restaurators – Irbe Grīnberga. Restauratores piedalījušās Ungurmuižas restaurācijas agrākajos darbos.

2024.gadā, apteicoties VKKF atbalstam, darbs pie restaurācijas turpināsies.

Restaurācija notiek ar VKKF finansiālu atbalstu.

Uzsākts Ungurmuižas kapličas restaurācijas projekts

Ungurmuiža (Valsts aizsardzības Nr.: 6261) ir unikāls 18.gs. Latvijas kultūras un vēstures piemineklis, vienīgais Baroka koka ēku komplekss Latvijā, kas daudzu gadu gaitā ir soli pa solim kopta un kļuvusi par iecienītu tūristu apskates objektu, tradīcijām bagātu kultūras pasākumu norises vietu, tāpēc vēlamies it īpaši uzsvērt šīs vietas vēsturisko un arhitektūras nozīmību, atstājot paliekošu un kvalitatīvi veiktu darbu – liecību nākamajām paaudzēm. Tikpat unikāla ir šī kompleksa daļa – Kampenhauzenu dzimtas kapliča (Valsts aizsardzības Nr. 6271). 1760g. celtā Ungurmuižas kapliča kā pirmā šāda veida būve pie muižām, kļuvusi par prototipu, kura ietekmi jūt daudzās Vidzemes kapliču būvēs. Aleja, saukta par “Melno aleju” savieno muižas dzīvojamo jeb Kungu māju un kapliču, harmoniski cauri ainavu parkam sasaistot pēdējo atdusas vietu ar dzimtas mājām. Dzimtas kapos guldīti fon Kampenhauzenu dzimtas locekļi līdz pat 1942.gadam.

Ar VKKF atbalstu uzsākts kapličas atjaunošanas projekts. 1.kārtā paredzēta arhīva materiālu apkopošana par kapliču (NKMP PDC, CVMM), Kapličā esošo akmens, ģipša, metāla daļu inventarizācija (akmens fragmentu šķirošana, foto fiksācija, materiāla un saglabātības stāvokļa fiksēšana), Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumā esošo kapličas akmens fragmentu materiāla un saglabātības stāvokļa fiksēšana, kapličas saglabātības stāvokļa apsekošana. Projektu realizēs restaurators Edgars Purviņš.

Par Kampenhauzenu ģimenes kapliču:

Kapliča celta no apmesta ķieģeļu mūra, uz laukakmeņu un ķieģeļu mūra pamatiem un cokola. Ēkas plāns ir tuvu kvadrātam, tomēr austrumu un rietumu fasāde ir nedaudz platāka (9,16m), Z un D fasādes platums 8,4m. Galvenās fasādes antablementa arhitrāvu balsta stūru pilastri ar kapiteļiem, virs kuriem novietota izteiksmīgi profilēta mūra dzega. Ieejas portāls celts no ozolkoka. Saglabājušies sānu pilastri (bez bāzēm), arhivolts ar slēgakmeni un dzega virs tā. Pilastru bāzes īpatnējā veidā bijušas analogas to kapiteļiem. Portāla augšdaļa ar dzegu un volūtām (spriežot pēc atšķirīga materiāla – priedes koka) un atšķirīgiem krāsu slāņiem, nomainīta 19.gs. Lai koka daļas pasargātu no nokrišņiem, volūtas pārsedza ar skārdu. Skārda jumts sākotnēji bijis zaļā krāsā.  

Sākotnējais krāsojums balstās uz 18.gs. kontrasta principu. Sienu pamattonis bijis rozā, bet galvenās fasādes durvis, stūra pilastri un atsevišķas koka detaļas – melnas. “aklo” logu rāmji reljefās daļas – sarkanas. Vēlākais fasāžu krāsojums ienesa galvenās ārēji redzamās pārmaiņas kapličas arhitektūrā – 19.gs. krāsojums bijis dzeltenais okera ar balto. 20.gs.jumts bijis nokrāsots sarkanbrūns.

Ungurmuižas kapličai ir 18.gs.memoriālo celtņu arhitektūrai raksturīga izteikta orientācija uz galveno fasādi, atstājot pārējās trīs fasādes iespējami vienkāršotas. Kapliču pārsedz krusta velve, kas apmesta ar kaļķu javu un rotāta centrālajā daļā ar profilētu apmali, kura ietver ventilācija lūku. Apbedījumi parasti veikti tieši smiltīs, vairākos slāņos. Pelēkās un melnās cementa flīzes, kas pašreiz vēl atrodamas kapličā, liktas 20.gs. sākumā, sākotnējā grīda nav saglabājusies.

Starp frontona volūtām senāk atradies vara vai misiņa skārdā darināts fon Kampenhauzenu un fon Štrālbornu alianses ģerbonis (pazudis pēc Otrā Pasaules kara). Gleznotājs Georgs Ditrihs Hinšs, Ungurmuižas 18.gs, vidus interjeru sienu gleznojumu autors, piedalījies arī kapličas noformējuma darbos, apsudrabojot un apzeltot fon Kampenhauzenu un fon Štrālbornu alianses ģerboni kapličas fasādē.

Nozīmīga fasādes sastāvdaļa, kas izceļ barokāli simetrisko kompozīciju, ir abās pusēs esošie “aklie” logi. Lai gan šāds paņēmiens nav retums, to parasti veido ar krāsojumu, retāk sastopama ir šāda imitācija materiālā. Barokālā ēkas jumta kupols beidzas ar skārdā veidotu smilšu pulksteni (tas atjaunots 1978.g, un atšķiras no oriģināla).

Skats no kapličas uz muižas dzīvojamo māju veidots kā pēdējais dzimtas mirušo skats uz savu dzīves vietu. Kapličas aizmugurē atrodas galvenokārt muižas kalpotāju un hernhūtiešu apbedījumi. Uzmanības cienīgi ir muižas cēlāja, ģenerālleitnanta Baltazara fon Kampenhauzena vedeklas Sofijas Eleonoras epitāfijas meti, kas saglabājušies dzimtas arhīvā Mārburgā, tie ir vienīgie zināmie kapa pieminekļu projekti tā laika Latvijas teritorijā.

1917.g. krievu karavīri Ungurmuižas kapličai uzlauzuši grīdu un izrakņājuši apbedījumus. Bojāts arī muižas cēlāja ģenerālleitnanta Baltazara fon Kampenhauzena kapa piemineklis. Arī pēc Otrā pasaules kara kapliča tika postīta vairākkārt.

1939.g. 16.oktobrī pirms Kampenhauzenu ģimenes aizbraukšanas no Latvijas sastādīts sīks apraksts ar apbedījumiem, papildināts 1923.g. sastādītais saraksts.

1974.g.vasarā Ievas un Imanta Lancmaņu vadībā veikta kapličas apsekošana, dokumentācija.

1976.g. tiek pabeigts kapličas restaurācijas projekts, no 1978. – 1980.g. tiek veikta kapličas restaurācija. 1997.g. restaurācijas nometnes ietvaros  veikti atsevišķi kapličas restaurācijas darbi – atjaunots ārējais apmetums un arhitektoniskās detaļas, attīrītas oriģinālās grīdas flīzes, sagatavots pamats to atkārtotai ieklāšanai, pārkrāsotas koka detaļas, attīrīti un atjaunoti kapličas ažūrie dzelzs vārti un slēģu apkalumi., sakopta āra teritorija.

2003. gadā kapliča daļēji atjaunota, koptas skatu perspektīvas uz kunga māju un aleju parka virzienā, taču vairāk restaurācijas darbi nenotiek. Tiek kopta kapličas apkārtne, attīrītas kapu plāksnes. Kapliča šobrīd atrodas kritiskā stāvoklī, un tai nepieciešama atjaunošana.

(jūnijs, 2022.)

Kāzas Ungurmuižā – vienīgajā baroka koka muižā Latvijā ar 300 gadus senu vēsturi.

Ungurmuiža – vieta kāzām un laulību ceremonijām netālu no Cēsīm

Muiža zem ozoliem – tas ir pirmais priekšstats ikkatram, kas ierodas Ungurmuižā. Vienīgā baroka koka muiža Latvijā atrodas īpašā vietā, kur senatnes auras apvītās koka ēkas, liepas un milzu ozoli stāsta mīlestības stāstus trīs gadsimtu garumā. Muižu rotā 18.gadsimta koka sienu gleznojumi, un viens no tiem – eņģelis, pauž svarīgus vārdus, kas vienojuši ģimenes cauri gadsimtiem – “Uzticība, mīlestība, vienotība ”.

Kungu mājas svinību zāle, terase vai muižas parks ar romantisko Tējas namiņu ir lieliska vieta skaistākajiem dzīves mirkļiem – kāzu svinībām, laulību ceremonijām un kāzu pieturvietām.

Ja esat senu latvisku tradīciju cienītāji, ozolu parks ir kā radīts līdzināšanas ceremonijai!

Pēc ceremonijas piedāvājam saskandināt šampanieša glāzes, aplūkot seno ēku un uzrakstīt mīlestības apliecinājumu turpat zem senajiem ozoliem.

Ungurmuižas kompleksā piedāvājam:

  • banketu telpas līdz 60 personām
  • laulību ceremonijas vietu uz muižas terases un senajā muižas parkā;
  • 8 guļamistabas (26 gultasvietas), 30 papildus gultasvietas uz matračiem;

Ungurmuižas restorāns radīts tiem, kas novērtē gardu maltīti no vietējiem sezonas produktiem un gadsimtiem senas receptes. Tiksimies un uzklausīsim vēlmes, lai Jūsu īpašā diena būtu izdevusies!

Mums ir izveidojusies cieša sadarbība ar profesionālim kāzu rīkotājiem, dekoratoriem, mūziķiem; labprāt padalīsimies ar pieredzi.

Laulību ceremonijas dokumentālo pusi sakārtot palīdzēs Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļa (tālr.,64120282; 64122555; 29194633, e-pasts: dzimtsaraksti@cesunovads.lv ) un laipni atbildēs uz Jūsu jautājumiem jau iepriekš, lai Jūsu īpašajā dienā vairs nebūtu nekādu satraukumu!