02.07. – 28.08. Alekseja Naumova personālizstāde “Pasaules ainava”

Ņujorka, Parīze, Venēcija, Rīga, Honkonga, Kanē, Rundāle…

Mākslinieka Alekseja Naumova košā un vērienīgā glezniecība Ungurmuižā tiek eksponēta pirmo reizi.Viņš konsekventi darbojas ainavas žanrā, intensīvi glezno plenērā, turklāt, ne tikai siltajās Dienvideiropas zemēs, kur ciprešu tumšais zaļums kontrastē ar spilgto debesjumu, bet arī Latvijas krāsainajās vasarās un skaudrajās ziemās. Viņa darbu pamatā ir pārliecinošs un izsvērts triepiens, vitāls kolorīts un konkrētās vietas būtību tveroša kompozīcija.

Aleksejs Naumovs (1955) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu profesora Induļa Zariņa vadībā un radošo aspirantūru profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā. Bijis Francijas valdības stipendiāts (Sorbonne Art Plastiques, L’ Ecole Nationale des Beaux-Arts dе Paris), studējot glezniecību Parīzē. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Latvijas Mākslas akadēmijas  rektors (2007-2017). Bijis iniciators, vadītājs, apmaiņas programmu un izstāžu kurators dažādos sadarbības projektos Itālijā, Francijā, Japānā, Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Spānijā, Grieķijā, Krievijā, ASV un citviet. Sarīkojis vairāk kā 60 personālizstādes. 2018. gadā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē norisinājās viņa darbu retrospekcijas izstāde “Nebeidzamā ainava”, apgādā “Neputns” nāca klajā apjomīgs viņa darbu katalogs.

Piesakies un izbaudi dienu Ungurmuižā!

Apceļo Latvijas pilis un muižas šovasar!

01.05. – 30.09. Ungurmuiža akcijā “Apceļosim Latvijas pilis un muižas”.

Lai popularizētu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma – piļu, muižu un parku – vērtību popularizēšanu, iesaistot ceļotājus aktīvā dzimtenes apceļošanā, akcentējot vietējā tūrisma daudzveidīgumu, unikalitāti un veicinot kultūrvēstures objektu iepazīšanu un to izzināšanu, biedrība „Latvijas piļu un muižu asociācija” sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru  organize akciju “Apceļosim Latvijas pilis un muižas”.

Ungurmuižā Tev būs jāiegādājas ieejas biļete, jāapmeklē muiža, jāatrod attēlā redzamās vietas vai slēpņošanas (geocaching) vieta, lai iegūtu zīmodziņu par apmeklējumu

Sīkāka info www.pilis.lv

Kultūras pasākumi Ungurmuižā 2022.gadā

Plānojam krāšņu un daudzveidīgu gadu Ungurmuižā! Sekojiet līdzi informācijai, jau pavisam drīz pastāstīsim par katru pasākumu vairāk.

Izstādes

Muzeja pastāvīgā ekspozīcija par muižas vēsturi un ļaudīm tiek papildināta un atjaunota! Pateicamies Mūrmaņu ģimenei (Kampenhauzena bībele, interjera priekšmeti un mēbeles) par vēstures saglabāšanu!

02.07. – 28.08. Alekseja Naumova personālizstāde “Pasaules ainava”

Ņujorka, Parīze, Venēcija, Rīga, Honkonga, Kanē, Rundāle…

Mākslinieka Alekseja Naumova košā un vērienīgā glezniecība Ungurmuižā tiek eksponēta pirmo reizi.Viņš konsekventi darbojas ainavas žanrā, intensīvi glezno plenērā, turklāt, ne tikai siltajās Dienvideiropas zemēs, kur ciprešu tumšais zaļums kontrastē ar spilgto debesjumu, bet arī Latvijas krāsainajās vasarās un skaudrajās ziemās. Viņa darbu pamatā ir pārliecinošs un izsvērts triepiens, vitāls kolorīts un konkrētās vietas būtību tveroša kompozīcija.

Aleksejs Naumovs (1955) beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu profesora Induļa Zariņa vadībā un radošo aspirantūru profesora Eduarda Kalniņa meistardarbnīcā. Bijis Francijas valdības stipendiāts (Sorbonne Art Plastiques, L’ Ecole Nationale des Beaux-Arts dе Paris), studējot glezniecību Parīzē. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Latvijas Mākslas akadēmijas  rektors (2007-2017). Bijis iniciators, vadītājs, apmaiņas programmu un izstāžu kurators dažādos sadarbības projektos Itālijā, Francijā, Japānā, Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Spānijā, Grieķijā, Krievijā, ASV un citviet. Sarīkojis vairāk kā 60 personālizstādes. 2018. gadā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē norisinājās viņa darbu retrospekcijas izstāde “Nebeidzamā ainava”, apgādā “Neputns” nāca klajā apjomīgs viņa darbu katalogs.

02.09. – 30.10. Kristīnes Luīzes Avotiņas personālizstāde

01.11 – 30.01. Ināras Liepas personālizstāde

KONCERTI, PASĀKUMI

01.05. – 30.09. akcija “Apceļosim Latvijas pilis un muižas”. Laipni aicināti apmeklēt Ungurmuižu! Akciju rīko LPMA, sīkāka info www.pilis.lv

01. – 03.07. Ungurmuižas svētki. Ungurmuižai – 290

01.07.:

Paneļdiskusija “Muiža. Sieviete. Personība.” Izglītojoša pēcpusdienas paneļdiskusija par latviešu un vācbaltiešu kopīgo mantojumu, kopīgo pagātni – par muižām Vidzemē, par vācbaltiešu dzīves modeli, par muižu un aristokrātijas kultūru, par atšķirīgām un kopīgām vērtībām. Kā galvenā semināra – paneļdiskusijas tēma par sievietēm muižu dzīvē stāstīs gan par muižu sadzīvi Latvijā, par sieviešu lēmumiem un darbiem, kas atstājuši nozīmīgu lomu Latvijas kultūras mantojumā. Piemēram, viena no hernhūtiešu kustības atbalstītājām, muižas skolu dibinātājām, skolotāju semināra dibinātājām, kādu laiku Ungurmuižas saimniece, Valmiermuižas nomniece – Magdalēna Elizabete fon Hallarte. Lektore par šo tēmu – literatūrzinātniece Beāta Paškevica. Īpaša loma Ungurmuižas un visas Vidzemes kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā ir bijusi Cēsu Vēstures un mākslas muzejam, jo īpaši kultūras mantojumu pētniecei, mākslas zinātniecei Dacei Puķītei, kura aiz sevis ir atstājusi nenovērtējamu un šobrīd ikdienā izmantojumu kultūras pieminekļu arhīvu, kas glabājas Cēsu Vēstures un mākslas muzejā. Par Daces Puķītes nozīmīgo darbu Ungurmuižas tējas namiņa saglābšana, kapličas saglābšanā, par apstākļiem, kādos tika strādāts, referātu sagatavos Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālisti. Tāpat seminārā tiks apskatīta tēma par vērtībām, kas saglabājamas nākošajām paaudzēm. Pēc lektoru referātiem notiks paneļdiskusija un sarunas ar klātesošajiem semināra dalībniekiem. Semināra moderators vēsturnieks, doktora zinātniskā grāda pretendents, jauno skolotāju atbalsta persona – kurators programmā “Iespējamā Misija”, Cēsu Draudzīgā aicinājuma ģimnāzijas metodiķis Edgars Plētiens.

Baroka mūzikas koncertstāsts “Dorotejas vēstules”. Koncerts iepazīstinās pasākuma apmeklētājus ar īpašu personību – Kurzemes un Zemgales hercogieni Doroteju (Anna Šarlote Doroteja fon Mēdema (1761-1821)) – vienu no sava laika spožākajām un izcilākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.Koncertā piedalās: Baroka soprāns Aija Veismane-Garkeviča, Sanita Zariņa (baroka vijole), Danuta Ločmele (baroka čells) un Beata Geka (pozitīvs). Hercogienes Dorotejas dzīves aculiecinieku vēstulēs ieskatīsies Valmieras teātra aktieris Ivo Martinsons un Sēļu muižas saimniece Ināra Blūma.

Alekseja Naumova izstādes atklāšana

02.07.:

Mazie Ungurmuižas operas svētki – itāļu opermūzikas vakars!

Koncertā piedalīsies soprāni Dana Bramane un Inga Šļubovska – Kancēviča, tenors Raimonds Bramanis, baritons Rinalds Kandalincevs un klavieru trio – Svetlana Okuņa (vijole), Inga Ozola (čells), Ilze Ozoliņa (klavieres). Pasākuma vadītāja – Evita Zālīte. Koncerta programmā skanēs izcilāko itāļu komponistu – R.Leonkavallo, Dž Arditi, S.Gastaldona, K.M.Vēbera, Dž.Pučini, Dž.Verdi, V.Chiaras, E.A.Mario, R.Leonkavallo, G.M.Martini, L.Denzas, E.Kanio mūzika.

03.07.:

“Vēsturiskās dārzu un parku dienas”. Šī gada tēma – ”Muižu virtuves dārzi”, un arī Ungurmuižai būs, ko rādīt!

6.08. Tradicionālais kamermūzikas koncerts “Šūbertiāde”

19.08. Zvaigžņu nakts. Jau septīto reizi baudīsim zvaigznes uz ekrāniem un pie debesu juma! Brīvdabas kino, Nakts restorāns parkā, aktivitātes bērniem, mobilā observatorija.

01.10. Koncerts “Ne/satiktie”. Dzejas un improvizētās mūzikas projekta “klausies” (Aleksandra Line (dzeja), Edgars Cīrulis (klavieres) un Ēriks Miezis (vibrofons)) koncerts.

29.10. Leģendu nakts Latvijas pilīs un muižās

Uzsākts Ungurmuižas kapličas restaurācijas projekts

Ungurmuiža (Valsts aizsardzības Nr.: 6261) ir unikāls 18.gs. Latvijas kultūras un vēstures piemineklis, vienīgais Baroka koka ēku komplekss Latvijā, kas daudzu gadu gaitā ir soli pa solim kopta un kļuvusi par iecienītu tūristu apskates objektu, tradīcijām bagātu kultūras pasākumu norises vietu, tāpēc vēlamies it īpaši uzsvērt šīs vietas vēsturisko un arhitektūras nozīmību, atstājot paliekošu un kvalitatīvi veiktu darbu – liecību nākamajām paaudzēm. Tikpat unikāla ir šī kompleksa daļa – Kampenhauzenu dzimtas kapliča (Valsts aizsardzības Nr. 6271). 1760g. celtā Ungurmuižas kapliča kā pirmā šāda veida būve pie muižām, kļuvusi par prototipu, kura ietekmi jūt daudzās Vidzemes kapliču būvēs. Aleja, saukta par “Melno aleju” savieno muižas dzīvojamo jeb Kungu māju un kapliču, harmoniski cauri ainavu parkam sasaistot pēdējo atdusas vietu ar dzimtas mājām. Dzimtas kapos guldīti fon Kampenhauzenu dzimtas locekļi līdz pat 1942.gadam.

Ar VKKF atbalstu uzsākts kapličas atjaunošanas projekts. 1.kārtā paredzēta arhīva materiālu apkopošana par kapliču (NKMP PDC, CVMM), Kapličā esošo akmens, ģipša, metāla daļu inventarizācija (akmens fragmentu šķirošana, foto fiksācija, materiāla un saglabātības stāvokļa fiksēšana), Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumā esošo kapličas akmens fragmentu materiāla un saglabātības stāvokļa fiksēšana, kapličas saglabātības stāvokļa apsekošana. Projektu realizēs restaurators Edgars Purviņš.

Par Kampenhauzenu ģimenes kapliču:

Kapliča celta no apmesta ķieģeļu mūra, uz laukakmeņu un ķieģeļu mūra pamatiem un cokola. Ēkas plāns ir tuvu kvadrātam, tomēr austrumu un rietumu fasāde ir nedaudz platāka (9,16m), Z un D fasādes platums 8,4m. Galvenās fasādes antablementa arhitrāvu balsta stūru pilastri ar kapiteļiem, virs kuriem novietota izteiksmīgi profilēta mūra dzega. Ieejas portāls celts no ozolkoka. Saglabājušies sānu pilastri (bez bāzēm), arhivolts ar slēgakmeni un dzega virs tā. Pilastru bāzes īpatnējā veidā bijušas analogas to kapiteļiem. Portāla augšdaļa ar dzegu un volūtām (spriežot pēc atšķirīga materiāla – priedes koka) un atšķirīgiem krāsu slāņiem, nomainīta 19.gs. Lai koka daļas pasargātu no nokrišņiem, volūtas pārsedza ar skārdu. Skārda jumts sākotnēji bijis zaļā krāsā.  

Sākotnējais krāsojums balstās uz 18.gs. kontrasta principu. Sienu pamattonis bijis rozā, bet galvenās fasādes durvis, stūra pilastri un atsevišķas koka detaļas – melnas. “aklo” logu rāmji reljefās daļas – sarkanas. Vēlākais fasāžu krāsojums ienesa galvenās ārēji redzamās pārmaiņas kapličas arhitektūrā – 19.gs. krāsojums bijis dzeltenais okera ar balto. 20.gs.jumts bijis nokrāsots sarkanbrūns.

Ungurmuižas kapličai ir 18.gs.memoriālo celtņu arhitektūrai raksturīga izteikta orientācija uz galveno fasādi, atstājot pārējās trīs fasādes iespējami vienkāršotas. Kapliču pārsedz krusta velve, kas apmesta ar kaļķu javu un rotāta centrālajā daļā ar profilētu apmali, kura ietver ventilācija lūku. Apbedījumi parasti veikti tieši smiltīs, vairākos slāņos. Pelēkās un melnās cementa flīzes, kas pašreiz vēl atrodamas kapličā, liktas 20.gs. sākumā, sākotnējā grīda nav saglabājusies.

Starp frontona volūtām senāk atradies vara vai misiņa skārdā darināts fon Kampenhauzenu un fon Štrālbornu alianses ģerbonis (pazudis pēc Otrā Pasaules kara). Gleznotājs Georgs Ditrihs Hinšs, Ungurmuižas 18.gs, vidus interjeru sienu gleznojumu autors, piedalījies arī kapličas noformējuma darbos, apsudrabojot un apzeltot fon Kampenhauzenu un fon Štrālbornu alianses ģerboni kapličas fasādē.

Nozīmīga fasādes sastāvdaļa, kas izceļ barokāli simetrisko kompozīciju, ir abās pusēs esošie “aklie” logi. Lai gan šāds paņēmiens nav retums, to parasti veido ar krāsojumu, retāk sastopama ir šāda imitācija materiālā. Barokālā ēkas jumta kupols beidzas ar skārdā veidotu smilšu pulksteni (tas atjaunots 1978.g, un atšķiras no oriģināla).

Skats no kapličas uz muižas dzīvojamo māju veidots kā pēdējais dzimtas mirušo skats uz savu dzīves vietu. Kapličas aizmugurē atrodas galvenokārt muižas kalpotāju un hernhūtiešu apbedījumi. Uzmanības cienīgi ir muižas cēlāja, ģenerālleitnanta Baltazara fon Kampenhauzena vedeklas Sofijas Eleonoras epitāfijas meti, kas saglabājušies dzimtas arhīvā Mārburgā, tie ir vienīgie zināmie kapa pieminekļu projekti tā laika Latvijas teritorijā.

1917.g. krievu karavīri Ungurmuižas kapličai uzlauzuši grīdu un izrakņājuši apbedījumus. Bojāts arī muižas cēlāja ģenerālleitnanta Baltazara fon Kampenhauzena kapa piemineklis. Arī pēc Otrā pasaules kara kapliča tika postīta vairākkārt.

1939.g. 16.oktobrī pirms Kampenhauzenu ģimenes aizbraukšanas no Latvijas sastādīts sīks apraksts ar apbedījumiem, papildināts 1923.g. sastādītais saraksts.

1974.g.vasarā Ievas un Imanta Lancmaņu vadībā veikta kapličas apsekošana, dokumentācija.

1976.g. tiek pabeigts kapličas restaurācijas projekts, no 1978. – 1980.g. tiek veikta kapličas restaurācija. 1997.g. restaurācijas nometnes ietvaros  veikti atsevišķi kapličas restaurācijas darbi – atjaunots ārējais apmetums un arhitektoniskās detaļas, attīrītas oriģinālās grīdas flīzes, sagatavots pamats to atkārtotai ieklāšanai, pārkrāsotas koka detaļas, attīrīti un atjaunoti kapličas ažūrie dzelzs vārti un slēģu apkalumi., sakopta āra teritorija.

2003. gadā kapliča daļēji atjaunota, koptas skatu perspektīvas uz kunga māju un aleju parka virzienā, taču vairāk restaurācijas darbi nenotiek. Tiek kopta kapličas apkārtne, attīrītas kapu plāksnes. Kapliča šobrīd atrodas kritiskā stāvoklī, un tai nepieciešama atjaunošana.

Kāzas Ungurmuižā – vienīgajā baroka koka muižā Latvijā ar 300 gadus senu vēsturi.

Ungurmuiža – vieta kāzām un laulību ceremonijām netālu no Cēsīm

Muiža zem ozoliem – tas ir pirmais priekšstats ikkatram, kas ierodas Ungurmuižā. Vienīgā baroka koka muiža Latvijā atrodas īpašā vietā, kur senatnes auras apvītās koka ēkas, liepas un milzu ozoli stāsta mīlestības stāstus trīs gadsimtu garumā. Muižu rotā 18.gadsimta koka sienu gleznojumi, un viens no tiem – eņģelis, pauž svarīgus vārdus, kas vienojuši ģimenes cauri gadsimtiem – “Uzticība, mīlestība, vienotība ”.

Kungu mājas svinību zāle, terase vai muižas parks ar romantisko Tējas namiņu ir lieliska vieta skaistākajiem dzīves mirkļiem – kāzu svinībām, laulību ceremonijām un kāzu pieturvietām.

Ja esat senu latvisku tradīciju cienītāji, ozolu parks ir kā radīts līdzināšanas ceremonijai!

Pēc ceremonijas piedāvājam saskandināt šampanieša glāzes, aplūkot seno ēku un uzrakstīt mīlestības apliecinājumu turpat zem senajiem ozoliem.

Ungurmuižas kompleksā piedāvājam:

  • banketu telpas līdz 60 personām
  • laulību ceremonijas vietu uz muižas terases un senajā muižas parkā;
  • 8 guļamistabas (26 gultasvietas), 30 papildus gultasvietas uz matračiem;

Ungurmuižas restorāns radīts tiem, kas novērtē gardu maltīti no vietējiem sezonas produktiem un gadsimtiem senas receptes. Tiksimies un uzklausīsim vēlmes, lai Jūsu īpašā diena būtu izdevusies!

Mums ir izveidojusies cieša sadarbība ar profesionālim kāzu rīkotājiem, dekoratoriem, mūziķiem; labprāt padalīsimies ar pieredzi.

Laulību ceremonijas dokumentālo pusi sakārtot palīdzēs Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļa (tālr.,64120282; 64122555; 29194633, e-pasts: dzimtsaraksti@cesunovads.lv ) un laipni atbildēs uz Jūsu jautājumiem jau iepriekš, lai Jūsu īpašajā dienā vairs nebūtu nekādu satraukumu!