Elīzas Kleines – Šablinskas mākslas darbu izstāde Ungurmuižā no 6.03. – 15.05.

Elīza Kleine – Šablinska (dzimusi 1998. gadā). Pamatizglītību apguvusi Rīgas Valsts
vācu ģimnāzijā (2011- 2014), bet vidējo izglītību un Gleznotāja profesiju apguvusi PIKC
NMV Jaņa Rozentāla mākslas skolā (2014 – 2018). Šobrīd studē augstāko izglītību
Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Tekstilmākslas apakšnozarē
(2018-). Papildinājusi zināšanas tēlniecībā un fotogrāfijā Grieķijā (I.E.K.) un tekstilmākslā
Itālijā (Liceo Artistico G. Mazzatinti) ERASMUS+ programmas ietvaros. Piedalās izstādēs
un konkursos gan Latvijā, gan ārvalstīs.

“Tekstilmākslā izmantoju un apvienoju daudzveidīgus materiālus un tehnikas – tajā
skaitā arī glezniecību, ko tulkoju caur tekstila materiālu. Ieklausoties iekšējos impulsos un
ļaujoties dabiskai materiāla izjūtai, radu autentiskus un neatkārtojamus darbus. Spēju
strādāt gan ar lieliem un neregulāriem formātiem, gan arī izstrādāt smalkas un filigrānas
nianses miniatūrās.
Esmu pret masu produkciju, jo mani nomāc paredzamās līnijas, formas un
bezpersoniskums, kas raksturīgs vairumam mājokļu. Ģeometriskās un loģiskās, visiem
saprotamās formas gūst virsroku pār organisko, dabai draudzīgo, bet es spēju izjaukt šo
garlaicīgo kārtību un “dabu ielaist istabā”, liekot sazaļot skapjiem, salapot krēsliem un
uzziedēt sienām, jo dabā izraudzītos tēlus iedzīvinu tekstilā, audumu gabaliņos it kā
iedvešot dzīvību. Mans aicinājums ir pamazām atgriezties pie sava pirmatnējā “es” un
atrast, kur sakņojas mana iekšējā būtība.
Nereti manus darbus caurstrāvo dažādas zaļo toņu nokrāsas – tā ir kā vienojoša
vadlīnija – šī nomierinošā un harmonizējošā dabas krāsa. Esmu pārliecināta, ka
bezatlikumu dzīvesveids ir vienīgā iespējamā nākotne, kas var pastāvēt līdzās īstas,
nepieradinātas un mežonīgas dabas klātbūtnei, tādēļ, lai realizētu savu vīziju, izmantoju
tikai lietotu apģērbu un arī plastmasas atkritumus, integrējot tos estētiski patīkamos
darbos, cerot uz savstarpējas sadarbības un sapratnes veicināšanu starp cilvēku un vidi”.

Esparū pils

2014. gada vasarā man bija brīnišķīga iespēja viesoties jaunizveidotā mākslinieku rezidences programmā Esparū pilī (château de l’Esparrou) un būt šīs rezidences pirmajai dalībniecei. Esparū pils atrodas Francijas dienvidos Rusijonas reģionā, laiks ko pavadīju rezidencē bija bija ārkārtīgi intensīvs un pilns amizantu situāciju. Pils tika uzcelta 1891. gadā un tai ir ļoti interesanta vēsture (skat. Pola Randū (Paul Rendu) tekstu par Esparū Pils vēsturi), šobrīd Esparū pils iepriekšējo īpašnieku iedibinātās tradīcijas un misiju turpina mūziķe, mūzikas pedagoģe Bertije de Svarte (Bertille De Swarte), kas ir pils iepriekšējās saimnieces Rozas Siskelas mazmeita, un kura savai vecaimātei īsi pirms viņas nāves deva solījumu censties saglabāt pili atvērtu mākslas pasaulei, turpināt uzņemt viesus, mūziķus, māksliniekus un citus radošus cilvēkus. Šis uzdevums nebūt nav viegls, jo pilij ir ap 16 mantinieku un katram no tiem ir sava vīzija un plāni attiecībā uz šo vietu. Tas ko piedzīvoju uzturoties pils rezidencē, bija līdzīgs franču kino, jo rezidences vadītājas laika plānošanas pārpratuma dēļ, mana viesošanās un strādāšana rezidencē sakrita ar laiku, kad uz ikvasaras atpūtu ierodas lielākā daļa pils mantinieku. Šo divu nedēļu laikā piedzīvotais un dzirdētais manā atmiņā paliks ilgu laiku, jo tiku ierauta radinieku savstarpējo attiecību virpulī, vidusjūras gaiss, Pireneju kalnu ainava un dzīvošana kopā ar temperamentīgu franču ģimeni bija galvu reibinoša kombinācija. Protams pateicoties šim «pārpratumam» mans darbs tikai ieguva, jo par modeļiem manā darbā kļuva īstie pils mantinieki, un katru dienu man tika atklāts kāds interesants fakts par šo vietu, par cilvēkiem, kuri šeit dzīvojuši pagātnē, par attiecībām ģimenē senākā pagātnē un šobrīd. Ieva Epnere

Ieva Epnere (dz. 1977) ir latviešu māksliniece, kas dzīvo un strādā Rīgā. Strādā ar fotogrāfiju, veido video un filmas. Regulāri izstādās Latvijā un ārpus tās: Waiting Room (2015), Contretype, Brisele; Galerie des Hospices (2014), Kanēanrusijona (2014); “Telpas atmiņa/Mindscapes”(2013), kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga; “Zaļā zeme” (2010), kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Rīga; “Darbi” (2009), Kulturforum Alte Post, Neisa; “Mikrorajons” (2007), LNMM izstāžu zāle “Arsenāls”, Rīga; Encounters (2006), Atelier Hoeherweg, Diseldorfa. Grupu izstādes: Le fragole del Baltico, Careof, Milānā (2015); Ornamentalism. The Purvītis Prize (2015), Arsenale, Venēcija; 61. starptautiskais īsfilmu festivāls (2015)