“Es aizslēdzu aiz sevis durvis. Mājā
Es esmu. Viens. Un nedzirdami kluss.
Nu runā tas, kas manī nerunāja.
Nu runā tas, kad mana mēle dus.”

Ziedonis

IVETA TIRZĪTE:

Esmu dzimusi kaķa gadā- zivs zvaigznājā.  Augusi Rīgā. Mana sirds un dvēsele arī pašlaik pieder šai pilsētai. Līdz skolas laikam dzīvoju Ausekļa ielā, bet 11 gadus gāju skolā Purvciemā- Rīgas 64.vidusskolā-teātra klasē. Arī augstskolas pabeidzu Rīgā. Latvijas universitātē bakalaura diplomu man izsniedza rektors Zaķis, bet IZGLĪTĪBAS ZINĀTŅU MAĢISTRA DIPLOMU – rektors LĀCIS.

Doma par gleznošanu “nāca” pirms trīspadsmit gadiem pārceļoties no Rīgas uz Siguldu un strādājot tik gleznainā vietā kā Katvari. Pirmā studija Siguldā “Dzeltenā dzeņa ordenis”, tad privātstundas pie mākslinieka Ralfa Jansona. Tagad Saulkrastos pie Džoņa un Sandras Delgalvjiem.

Patīk mazas lietas uzgleznot lielas .

Iedvesma atnāk pati- tā ir zināma veida terapija un abstrahēšanās…tās ir domas, idejas…tā ir būšana pašam ar sevi, tas ir intīms process, kurā otram nav vietas.

Otrs hobijs ir ceļošana- nav svarīgs attālums un galamērķis, bet svarīgs ir emocionālais lādiņš…ekstrēmas sajūtas…siltums…

Esmu ģimenes “melnā avs” , jo neviens no manējiem neglezno…varbūt nākošā paaudze…